Viena cilvēka mūžs ir tikai īsiņa vienkocene.

Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.

Jebkura pieturas zīme ir relatīva, nosacīta, izdomāta, izdomājama, mainīga! Vienīgā neizdomātā pieturas zīme ir nāve!
Vienīgā, nemainīgā, neizdomājamā. Tā ir, nevar nebūt, un nekā cita viņas vietā nevar ielikt.
Tāpēc neprasiet absolūtās pieturas zīmes.
Absolūtā pieturas zīme ir Nāve.

Skumjas ir apgrieztas ilgas pēc pilnības.

Es tevi pamīlētu tā,
Ka tev pat sarma nenobirtu.
Es tevi pamīlētu tā,
Pēc tam es varbūt arī mirtu.
Bet varbūt arī citādi
Tas, kas mūs savedis, tas šķirtu:
Es aizietu tik nemanāms,
Ka tev pat asra nenobirtu.

Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.

Nekas nav siltāks par sniega piku, ko viens cilvēks nes dāvināt otram.

Ar tevi es lasīju kastaņus